Pārāk augsta stresa noturība: kas tas ir un kā to mazināt

Kas ir “stresaināk” par intensīvām darba dienām?

Intensīvas darba dienas, pa vakariem rakstot maģistru.

Vai nu jau nodots, vai vēl rit pēdējie soļi, šis saspringtais laiks daudziem birojā strādājošiem ir milzīgs pārbaudījums. Cik labi mēs mākam izturēt augsta stresa apstākļus? Un kad šī izturība vairs nav veselīga?

Jā, pēdējais jautājums nav dīvains. Daudzos blogos, rakstos un grāmatās parasti apskata veidus, kā stresa noturību palielināt. Tikai neliela daļa cilvēku zina, ka iespējama arī otra galējība! Pārāk augsta stresa noturība, kurā mūsu rīcība iziet ārpus veselīgām normām.

 

Visur pieminētais stress: kas tas ir

Mūsu ķermenis un prāts daudz, ko ir iemācījies darīt “autopilotā”. Tīrīt zobus, aizslēgt durvis, apēst maizīti – parasti tas nerada uztraukumu.

Stress rodas, kad mūsu smadzenes konkrētu darbību uztver kā iziešanu tālu ārpus autopilota, izaicinājumu. Tas prasa emocionālo, fizisko vai prāta spēku, pie kā vēl nav pierasts. Piemēram, tos pašus zobus tīrīt darba kolektīva klātbūtnē, kamēr kāds telefonā filmē tiešraidi sociālajos tīklos – būtu izaicinoši, vai ne?

 

Pazīmes pārāk augstai stresa noturībai

Kā noskaidrojām, prāts ir galvenais atbildīgais stresa radīšanā – jeb mūsu attieksme, kā uztveram notiekošo. Bieži medijos ir atrodami veidi, kā nomierināt prātu, kad tas uztraucas par daudz. Tikpat neveselīgi kā uztraukties par katru nieku, ir arī pārvērtēt savas spējas izturēt milzīgu slodzi. Ja stāvi ugunsgrēka vidū un esi pārliecināts, ka ar mazu ūdens pudelīti visu nodzēsīsi, tas pat ir dzīvībai bīstamāk nekā kliegt, kad aizdedzas sērkociņš.

Kas ir raksturīgs cilvēkiem ar pārāk augstu stresa noturību?

  • Uzskatīt, ka dzīve nepārtrauktā stresā ir normāla;
  • Necienīt, neizjust empātiju pret cilvēkiem, kas izrāda uztraukumu vai stāsta par to;
  • Reti vai nekad lūgt palīdzību, uzņemties visu izdarīt vienatnē;
  • Risināt problēmas, kad tās parādās, nekad neanalizējot  to iemeslus un nemeklējot veidus, kā no tām izvairīties nākotnē;
  • Spītīgi palikt pie esošās uzvedības, darba stila un apjoma, pat, ja apkārtējie atkārtoti norāda, ka tas traucē rezultātam;
  • Regulāri nonākt situācijās, kad vienlaicīgi jāpadara vairāki darbi, līdz ar to, neviens no tiem netiek izdarīts efektīvi un ar pilnu atdevi;
  • Noņemt stresu ar “ātrajiem” līdzekļiem – neveselīgu ēdienu, iepirkšanos, sērfošanu internetā, nemēģinot novērst tā cēloņus.

Kā izveidot veselīgāku attieksmi pret stresu un slodzi

Ja, rakstot maģistra darbu vai pat ikdienā, sevī pamanīji vairākas pazīmes, šis ir labākais brīdis, lai izdarītu secinājumus veiksmīgākai karjeras (un veselības) būvēšanai! Sev esi pierādījis, ka vari izturēt lielu slodzi, un zini, ka nākotnē līdzīgas slodzes gadījumā (kas noteikti agrāk vai vēlāk pienāks) vari rīkoties gudrāk!

Tas nozīmē:

  • Ķeries stresa vērsim pie ragiem. Svarīgākais solis, lai veselīgi tiktu galā ar stresu, ir atzīt, ka neesi dzelzs mašīna, kura var izturēt visas zemeslodes slodzi. Raksti dienasgrāmatu, parunā ar līdzcilvēkiem, kaut vai filmē video dienasgrāmatas, kur izliec savas sajūtas uz āru. Emociju atzīšana ir pirmais solis uz labākām attiecībām – gan ar sevi, gan citiem. Pievērs uzmanību, kas rada uztraukumu, kāda ir Tava reakcija, un cik ilgi tā saglabājas. Visa šī informācija lēnām dos atbildes, kas Tavā dzīvē, īpaši paaugstinātas slodzes laikā, ir paturams, maināms, vai izslēdzams. Savukārt dalīšanās ar citiem radīs ciešāku saikni un dos atbalstu brīžos, kad tas visvairāk vajadzīgs.
  • Atrodi veidus, kā stradāt efektīvāk. Lai arī kāda būtu slodze, kā obligātu pienākumu sev uzliec pusstundu nedēļā analizēt padarīto. Aktīvi meklē iespējas, kā to pašu izdarīt labāk, pieliekot mazākas pūles. Tas atmaksāsies ilgtermiņā!
  • Ieplāno atpūšanos. Līdzīgi kā roku un kāju muskuļiem, arī smadzenēm vajadzīga atelpa no nemitīga darba. Citādi vienā brīdī vairs nespēsi fokusēties pat uz vienkāršāko uzdevumu! Ieplāno regulāras, smadzenēm veselīgas atslēgšanās metodes – dejas, skriešanu, brīvprātīgo darbu, laiku ar ģimeni, grāmatu lasīšanu vai vienkārši labu miegu. Dari to ar tikpat lielu atbildību kā svarīgāko darba pienākumu!
  • Prioritātes, prioritātes. Tāda ir dzīve – vēlmes vairumā gadījumu pārsniedz pieejamos resursus (laiku, naudu, enerģiju), tāpēc ir svarīgi, ka apzinies, kas ir svarīgākais, atmetot pārējo. Saki “nē” pieklājīgi, vai deleģē kādam citam to, kas nav svarīgs – tas Tevi padara par gudrāku, ne sliktāku cilvēku!
  • Profesionāļa palīdzība. Ja jau ilgu laiku Tev ir milzīga slodze, kas nedod rezultātus, un neredzi, kā slodzi mazināt, iespējams, esi darbu “ugunsgrēka” vidū ar ūdens pudeli rokās. Konsultācija ar nozares profesionāli, vadību vai biznesa kouču var iedot vajadzīgo “ugunsdzēsēja aprīkojumu”, par kura eksistenci nemaz nezināji, un palīdzēt izvirzīt stratēģiskākas, labākas prioritātes – un Tev sasniegt augstākas virsotnes, darot mazāk.

Maziem soļiem ir iespējams sasniegt labākus rezultātus katru reizi, kad paaugstinās slodze – arī pēc tam, kad maģistra darbs jau sen nodots. Izmantosim šo vērtīgo pieredzi, lai nākotnē tiktu galā ar līdzīgām situācijām veselīgāk un efektīvāk!