Kāpēc nedrīkst strādāt pārāk aukstā vai karstā telpā

Kas par dienu, kas par karstumu! Tai pat laikā, vienam karsti pat ar gaisa kondicionieri, otrs drebinās.

Vasarās šādas situācijas notiek regulāri. Tad nu temperatūru regulē uz augšu, uz leju, siltāku un vēsāku, bez apstājas. Tas ir normāli – mūsu ķermeņi dažādi reaģē uz vienu un to pašu temperatūru. Šajā rakstā apskatīsim, kas rada šīs atšķirības, un kā rīkoties, lai sasniegtu optimālo temperatūru biroja telpās – jo, kā izrādās, tas ir svarīgi labi padarītam darbam.

 

Tas nav ierosinājums – tas ir likums

Izrādās, ieteicamo temperatūru darba videi nosaka likums! Ministru kabineta noteikumos ir rakstīts, ka biroja vidē (vietās, kurās bieži netiek pārnēsāti smagumi un darbs galvenokārt ir pie galda, sēdus) vasaras mēnešos pieļaujamā temperatūra ir 20-28° C. Ja temperatūra ir augstāka vai zemāka, jau var lūgt arī darba devējam nodrošināt darba vidi ar likumā piemēroto temperatūru. Vairāk par noteikumiem vari lasīt šeit.

 

Iemesls – produktivitāte

Protams, ne jau likumu dēļ telpām jābūt veselīgā temperatūrā. Ir loģiski – ja ir auksti, uz darbu fokusēties nevar, jo jādrebinās; ja karsti – kādā brīdī iestājas nogurums no karstuma un galva nestrādā tik labi, kā vajadzētu.

Arī ASV Kornelas universitātes pētījums liecina to pašu. Izpētot apdrošināšanas aģentūras biroja darbiniekus, strādājot pat uz Latvijas likumā noteiktās robežas (20°C), aģentūras darbinieki pieļāva par 44% vairāk kļūdu un bija aptuveni uz pusi mazāk produktīvi nekā 25°C siltumā. Pieaugušie, kam bija auksti, nebija vienkārši nosaluši, viņi bija zaudējuši spēju koncentrēties – jo ķermenis tērē enerģiju sevis sasildīšanai. Savukārt, ja ir par karstu, darbiniekiem kļūst jau pārāk ērti un ir cilvēki, kas pat var iegrimt snaudā. Šo zināt ir īpaši svarīgi, ja esi nodaļu vadītājs, kam jāpaaugstina produktivitāte, kā arī tad, ja Tavs atalgojums balstās uz procentiem no izdarītā, kā piemēram, pārdevējiem.

Arī veselība ir labs papildus iemesls – ja telpu un āra temperatūra krasi atšķiras, vasaras laikā var palielināties to kolēģu skaits, kas saaukstējas.

 

Vīrieši un sievietes – vai ir atšķirības labākajām telpu temperatūrām?

Izrādās, ka bieži ir gan. Tam ir matemātiski izskaidrojams iemesls. Sievietēm ķermeņa īpatnību dēļ ir lielākas svara un ādas platības proporcijas nekā vīriešiem un procentuāli lielāks zemādas tauku līmenis, tāpēc sieviešu ķermeņi paliek vēsāki.

Var teikt arī tā – cilvēks ar lielāku ķermeņa masas indeksu ātrāk jutīsies silti, bet ar mazāku indeksu – vēsāk.

Tai pat laikā, arī citi faktori ietekmē, cik auksti vai karsti katrs jūtas:

  • Vecums. Cilvēkiem virs 55 gadiem ir tendence justies auksti ātrāk, līdz ar to, viņiem piemērotas ir siltākas telpas.
  • Gaisa mitrums. Ja gaiss ir pārāk mitrs, tas negatīvi ietekmē spēju svīst, līdz ar to, telpā liekas karstāk un ir vieglāk saķert karstuma dūrienu. Pārāk sausa vide var izraisīt ādas, kakla un deguna jutīgumu. 40% ir optimālais mitruma līmenis telpā. Ja ir vairāk kā 40%, ātrākais veids, kā to samazinās, ir, bieži vēdinot telpas un darbinot ventilatorus. Ja mazāk, vērts  birojā ieviest papildus augus, bieži vārīt ūdeni dzērieniem un nolikt ūdens glāzi saulē – ūdens ātrāk iztvaikos telpā.
  • Personiskāki iemesli. Sievietes, kuras lieto kontracepciju, iet hormonu regulējošas terapijas kursu vai menopauzē biežāk jūtas karsti apstākļos, kuros pirms tam jutušās vēsāk.

Protams, katram “likumam” ir arī izņēmumi, tāpēc vienkārši jāuzticas, ko kolēģi vai padotie saka par pašsajūtu.

 

Kā pielāgot telpu siltumu visām gaumēm

Kā ar raksta sākumā pieminēto temperatūras slēgāšanu? Ir pāris darbi, ko darīt, lai katram kolēģim kopīgajā darba telpā būtu tieši tāda temperatūra, kā vajag:

  • Iedrošini kolēģus, kam ir aukstāk, nākt uz darbu kārtās vai atstāt birojā siltu džemperi gadījumiem, ja viņiem vienīgajiem paliek auksti;
  • Pārkārto galdus tā, ka cilvēki, kam ir aukstāk, sēž saulainajās biroja vietās, bet tie, kas pārlieku sakarst, labāk strādā ēnā;
  • Telpās, kurās dažādu iemeslu dēļ vasarās ir pārāk zema temperatūra (piem., ēka atrodas zem lieliem kokiem, ēnas pusē, pirmajos stāvos) , jācenšas maksimāli daudz ielaist dienas gaismu.
  • Rūpējies, lai regulāri ikdienā ir pieejami gan silti, gan auksti dzērieni;
  • Lieki nedarbini elektroierīces, ja telpās ir par karstu.
  • Ja kāds kolēģis ir īpaši jutīgs pret karstumu, noorganizējiet viņam ventilatoru.