Kā kļūt radošākam: 7 praktiski padomi

Kā kļūt radošākam? Šī spēja jau kādu laiciņu ir viena no pieprasītākajām teju jebkurā nozarē. Lai arī agrāk, iespējams, radošums asociējās ar mākslu un tās izpausmēm, mūsdienās arvien vairāk redzam, ka spēja radīt ko jaunu, izdomāt risinājumus arī ārpus instrukcijām, strauji mainīgo tehnoloģiju un darba vides dēļ ir gluži vienkārši nepieciešamība katrā nozarē.

Kas svarīgākais – plaši pieejamās informācijas dēļ redzam, ka radošums nav kas tāds, kas cilvēkam ir vai nav – katrs var būt radošs, ja trenē sevī spēju paraudzīties uz vienu un to pašu lietu vai situāciju no dažādiem leņķiem.

Ko darīt, lai trenētu radošuma muskuli? Te būs praktiski padomi, kā attīstīt sevī šo spēju, ikdienā dabiski paplašinot savu redzesloku, kas automātiski ļaus prātam domāt plašāk.

1. Regulāri izmēģināt jaunas lietas, pieredzes.

Piemēram, ja parasti lasi grāmatas, nedēļu izmēģini to pašu laiku novirzīt, lai paskatītos tādu pašu informāciju TV formātā. Izmēģini jaunu, nekad neēstu augli, un līdz sīkumiem pamēģini kādam paskaidrot, kā tas garšo. Ja parasti skaties realitātes šovus, paskaties dokumentālās filmas, un otrādi.

2. Reizi dienā uzņem ikdienišķas lietas fotogrāfijā no neredzēta skatu punkta.

Šis vingrinājums burtiski liek Tev skatīties, domāt no “citiem leņķiem”, kas ir īpaši svarīgi, ja darbā Tev jāattīsta vizuālā radošā domāšana.

3. Regulāri centies iedziļināties cilvēku pieredzē un uzskatos, kas ir atšķirīgi vai pat pilnībā pretēji Taviem.

Pārmij pāris vārdus ar cilvēkiem kafejnīcās, veikalos; pavadi laiku ar bērniem, internetā palasi diskusijas par vegānismu, ja esi gaļēdājs. Iepazīsti dažādu kultūru populārākos dzīvesstila blogus, aizej uz starptrutisku konferenci, sanāksmi vai par Couchsurfing ceļotāju sanāksmi Rīgā. pat daudz nestāsti par sevi, uzdod jautājumus un klausies.

4. Nēsā līdz pierakstu bloknotu..

..un pieraksti tās domas, kas rodas, braucot sabiedriskajā transportā, mašīnā, pastaigājoties pa ielu vai skrienot rīta skrējienā. Pārlasi tās katras nedēļas beigās, un izvēlies vienu, kuru īstenot.

5. Vinrinājums: atrodi kopīgo.

Vienkāršs uzdevums, ko vari pildīt jebkurā laikā un vietā: izvēlies divus šķietami atšķirīgus priekšmetus (vai dzīvas būtnes – putnus, rāpuļus, kukaiņus, zivis), un prātā vai uz lapas centies atrast visu kopīgo. Piemēram, kas kopīgs krokodilam ar krēslu? Četras kājas, uz abiem (teorētiski) var apsēsties cilvēks; abus var redzēt Austrālijā. Lai arī cik muļķīgas liktos idejas, ļauj prātam meklēt savienojumus, un redzēsi, ka ar laiku tas paliek vieglāk – tāpat, kā sāk palikt vieglāk atrast vērtīgus savienojumus radošiem risinājumiem darbā.

6. Taisi prāta vētru gudri.

Iespējams, jau esi veicis “prāta vētru” jeb “breinstormošanu” – kurā vienkārši grupā ar cilvēkiem kopīgi radāt idejas jauniem risinājumiem. Knifs, lai no idejām izvēlētos labāko – pēc prāta vētras izej pastaigāties. Brīdi atslēdzot prātu un domājot par ko citu, bieži skaidrāk var ieraudzīt, kura ideja ir laba, jo bieži grupas kopdarbā rodas konkrēta atmosfēra, kurā ideja var šķist laba tikai mirklī esošā konteksta dēļ, bet gala rezultātā, no malas skatoties, tomēr labāk derētu cita.

7. Priecājies par ierobežojumiem.

Lai arī vārds “radošs” bieži asociējas ar pilnīgu brīvību, nav nekā mulsinošāka kā visatļautība. Gluži vienkārši – prātam nav, pie kā pieķerties. Tā dēļ atbildēt uz “pasaki kaut ko franciski” ir izaicinošāk nekā “kā franciski pateikt, ka es gribētu ēst vistu pusdienās?” Konkrētā projekta ierobežojumi var būt lieliski pieturas punkti, un pat iedvesmu rosinoši apstākļi, kuros meklēt jaunus risinājumus.

——

Atceries – radošums ir muskulis, ne iedzimta spēja. To trenējot katru dienu, ar laiku redzēsi, ka jaunas un nebijušas domas pie Tevis nāk arvien vieglāk un aizraujošāk.