10 prasmes, kas noder jebkuras karjeras izaugsmei

Ar augstskolas diplomu nepietiek, ja gribi sasniegt karjeras virsotnes. Lai ieņemtu vadošos amatus, ko nozīmē teju jebkurš paaugstinājums, ir jāmāk kas vairāk par pareizajām atbildēm eksāmenos vai pat pieredzi profesijā. Daudzi varbūt būs jau pamanījuši – ne vienmēr par vadītājiem kļūst zinošākie speciālisti uzņēmumā. Kas nenozīmē, ka vadītāji nav zinoši, nebūt ne – viņiem vienkārši ir papildus spējas, kas sniedz priekšrocības pār tehniskajām prasmēm.

Vadītājam ir jāspēj organizēt komanda, jāspēj sarunāties ar cilvēkiem tā, ka tie grib strādāt, un arī ļoti labi izpilda uzticētos pienākumus. Nerunājot par konfliktsituācijām vai nepatīkamām sarunām, no kurām parasti visi grib izvairīties. Vadītājam ir jābūt personai, kas uzņemas atbildību un risina situāciju. Viss šis nozīmē – jāmāk pareizi sarunāties ar cilvēkiem, vadīt komandu.

Tici vai nē, arī šīs spējas tomēr var attīstīt! Iemet aci sarakstā ar universālām prasmēm, kurām jāpiemīt labam vadītājam. Jo ātrāk un labāk tās izkopsi, jo lielākas priekšrocības Tev būs darba tirgū.

 

  1. Paškontrole. Pirms kontaktējies ar citiem, Tev jāspēj saprast savas emocijas. Šodien esi dusmīgs? Tad ir vērts pārlasīt e-pasta atbildi priekšniekam pirms sūtīšanas, klausīties nomierinošu mūziku vai iziet pastaigāties. Spēja kontrolēt savas emocijas un neļaut tām ietekmēt sarunas ar citiem ir prasme, kas uzreiz Tevi izceļ pārējo vidū.
  2. Klausīšanās. Pirms Tu runā ar cilvēku, Tev jāsaprot viņa skatījums. Tā dēļ labākie vadītāji biežāk klausās, kā runā, uzdod papildjautājumus, lai pārliecinātos, ka pareizi saprata otra cilvēka domu, un liek otrai pusei justies sadzirdētai. Tas nozīmē – dot nedalītu uzmanību runātājam.
  3. Pārliecināta pieklājība. Pieklājīgs vadītājs vienmēr runā laipni un pārliecināti, tajā pat laikā balstot savus lūgumus un paskaidrojumus faktos un lietojot stingrus vārdus, izvairoties no “varbūt”, “varētu”, “kā sanāks”. Pakļautībā esošie darbinieki meklē stingru mugurkaulu un atbildes no vadošā amata izpildītāja, pat tad, ja notiek pēkšānas pārmaiņas un nākotne ir neskaidra.
  4. Neverbālā komunikācija. Ķermeņa valoda ir daudz svarīgāka par vārdiem, kas tiek pateikti. Psiholoģijas pētījumi jau pagājušajā gadsimtā pierādījuši, ka tas, kā mūs uztver sarunbiedrs, 55% ir atkarīgs no ķermeņa valodas, 38% – balss toņa, un tikai 7% nosaka vārdi, ko pasakām. Tas nozīmē – trenē taisno stāju, turi rokas atvērtā pozā, uzturi pieklājīgu acu kontaktu un parūpējies, lai sejas mīmika nedod pretējus signālus kā vārdi, ko saki.
  5. Spēja nodot sliktas ziņas. Tie, kuri saprot, ka sliktu ziņu nodošana ir normāla dzīves sastāvdaļa un spēj to izdarīt ar cieņu, jau atšķiras no pūļa. Uzņemies atbildību, nodod sliktās ziņas aci pret aci un dod iespēju otram cilvēkam izteikties par jauno informāciju. Ja kritizē kādu, dari to zem četrām acīm, izsakies specifiski par to, kas jālabo, un jautā pēc risinājuma no paša sarunbiedra. Tā viņš jutīsies vairāk sadzirdēts un iesaistīts problēmas risināšanā.
  6. Spēja teikt “nē”. Vienmēr darāmā ir vairāk kā stundu diennaktī. Mācies noteikt prioritātes un pieklājīgi atteikties, paskaidrojot savu lēmumu un piedāvājot alternatīvas.
  7. Empātija. Spēja izprast otra cilvēka emocijas un sajūtas ir būtiska uzticības nodibināšanai. Ja jūti, ka šī spēja ir ļoti jāattīsta, ir vērts doties ārpus biroja un pieteikties kādā interešu pulciņā, ceļot vai piedalīties brīvprātīgo darbā. Iepazīties ar cilvēkiem no pavisam citas vides palīdzēs daudz spēcīgāk atpazīt emocijas visdažādākajos cilvēkos – un reaģēt tā, lai sarunbiedrs justos saprasts.
  8. Deleģēšana. Labs vadītājs zina, ka deleģēšana ir normāla dienas sastāvdaļa un tas nenorāda uz slinkumu vai vājumu. Gluži otrādi – darot visu pašam, Tu izdedz, kamēr komanda jūtas nenovērtēta. Laba deleģēšana nozīmē skaidri nodot darba uzdevumu un rezultātu, ko sagaidi; motivēt otru darīt labāko, ko spēj, nordošināt ar vajadzīgajiem resursiem un pārbaudīt rezultātu. Lai arī dara cits cilvēks, tā vēl joprojām ir Tava atbildība.  
  9. Uzslavēšana. Bieži darba vidē vadītāji fokusējas uz kļūdām, kas ir normāli. Tai pat laikā, spēja ieraudzīt un uzslavēt kolēģu vai padoto uzvaras un panākumus, labi izdarītu darbu, motivē cilvēkus strādāt vēl labāk. Protams, uzslavām jābūt pamatotām un īstām. Ja uzslavas birs pa labi un pa kreisi, cilvēkiem var rasties imunitāte un viņi labos vārdus neuztvers nopietni
  10. Labas, bet profesionālas attiecības. Cilvēki labāk uzticas un pakļaujas tiem, ar kuriem ir labas attiecības. Tai pat laikā, pārāk liela draudzība ar kolēģiem var radīt pretēju efektu – piemēram, darbi netiek izdarīti laikā, jo “vienmēr var ko sarunāt”. Ko darīt – vienojies par konkrētiem noteikumiem, pie kuriem strādājat, īpaši, ja kolēģi ir radinieki vai draugi. Stingri turies pie šīm robežām.